Prasmju pilnveide

Pieaugušo izglītībai ir būtiska loma nodarbinātības saglabāšanā gan parastā situācijā, kad valstī nav izsludināta ārkārtējā situācija, gan ārkārtējās situācijas pārvarēšanā. COVID-19 laikā bija svarīgi pielāgot biznesa procesus ārkārtējās situācijas ierobežojumiem un darba organizāciju attālinātam darbam, kas prasa jaunas zināšanas un prasmes, piemēram, kā vadīt darbu attālināti, kā pārdot attālināti, kā mācīt attālināti, kā arī prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. 

Pētījumā veiktā nodarbināto aptaujas datu analīze liecina, ka ārkārtējās situācijas laikā darba devēji ir pārāk maz pievērsušies nodarbināto prasmju pilnveidošanai un jaunu prasmju ieguvei. Attēls rāda, ka 20,4% nodarbināto nav pilnveidojuši prasmes, bet 38,3% to darījuši pēc savas iniciatīvas. Darba devēji tikai 4,5% gadījumu ir iniciējuši nodarbināto apmācību ārkārtējās situācijas laikā.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=1231

Pilnveidotās prasmes

No aptaujātajiem respondentiem visvairāk (42,0%) ir pilnveidojuši prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Savā profesijā pilnveidojušies ir 27,0% respondentu, bet 23,6% respondentu ir pilnveidojuši personīgās prasmes un sociālās kompetences.

Informācijas tehnoloģiju jomas prasmes ir apguvušas visas vecuma grupas, bet vismazāk to ir bijis 18-24 gadu vecuma grupā (26,5%), kurā visvairāk ir to, kuri pilnveidojuši prasmes savā profesijā vai apguvuši jaunu profesiju (39,4%). Šādi pētījuma rezultāti nav pārsteidzoši, jo jaunieši labāk prot darboties ar tehnoloģijām un jaunu tehnoloģiju apgūšana tiek daudz vairāk balstīta uz intuīciju.

Nodarbināto īpatsvars, kas pilnveidojuši prasmes pa jomām, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n= 1037

Karjeras izaugsme

Viens no elastdrošības politikas pīlāriem ir karjeras vadības prasmju apguve visas dzīves garumā. Ja darba devēji tam nepievērš uzmanību, tad pieaug nodarbināto mainība un ir grūtāk piesaistīt jaunus darbiniekus. Tādēļ pētījumā veiktās aptaujas ietvaros, nodarbinātajiem tika uzdots jautājums, cik svarīgas viņiem ir karjeras izaugsmes iespējas, izvēloties darbu. 87,7% respondentu ir atbildējuši, ka viņiem tas ir ļoti svarīgi vai drīzāk svarīgi 

Nodarbināto īpatsvars, kas novērtēja, cik svarīga viņiem ir karjera un izaugsmes iespēja, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n= 1037

Prasmju pilnveide un nodarbinātības intensitāte

Aptaujas datu analīze rāda, ka ārkārtējās situācijas laikā prasmju pilnveidošana ir cieši saistīta ar darba apjomu jeb nostrādāto stundu skaitu. Lai gan sākotnēji būtu domājams, ka prasmes būs vairāk pilnveidojuši tie nodarbinātie, kuri strādājuši mazāku stundu skaitu, jo viņiem apmācībām ir vairāk laika, tomēr pētījuma rezultāti liecina par ko citu - jo vairāk stundu nodarbinātie ir strādājuši, jo vairāk viņi arī pilnveidojuši savas prasmes. Tā, piemēram, no tiem, kur strādājuši 10 stundas un vairāk, tikai 16,0% nav pilnveidojuši savas prasmes, bet starp dīkstāvē esošajiem tādu ir bijis 27,6% un starp tiem, kuri strādājuši mazāk par 6 stundām - 26,2%. Tas liecina, ka tiem, kuri vairāk pilnveido savas prasmes, ir lielākas nodarbinātības priekšrocības arī ārkārtējās situācijas laikā.

Nodarbināto prasmju pilnveide sadalījumā pēc nodarbinātības intensitātes, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=1095

Apmācības, kā samazināt stresu

Ārkārtējās situācijas laikā, veicot darbu attālināti, pieauga nepieciešamība pēc papildus zināšanām un prasmēm, kā samazināt stresu. Nodarbināto aptaujas rezultāti liecina, ka 38,3% respondentu tas bija nepieciešams, bet nebija nodrošināts no darba devēja puses vai bija nodrošināts tikai dažos gadījumos, t.sk., vecuma grupā 25-34 tādu bija visvairāk (52,0%), bet vecuma grupā 63+ tādu bija 28,5%.

Nodarbināto īpatsvars, kurus darba devējs apmācīja par stresa vadību, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=563

Apmācības par programmu lietošanu

Veicot darbu attālināti, vairums uzņēmumu uzsāka lietot rīkus un programmatūras, kuras agrāk netika lietotas, piemēram, Zoom, Microsoft Teams u.c. Nodarbināto aptaujas datu analīze liecina, ka 29,8% gadījumu apmācības, kā lietot šīs jaunās programmatūras, netika nodrošinātas vai tika nodrošinātas dažos gadījumos. Arī šajā gadījumā secināms, ka šādu respondentu īpatsvars vecuma grupā virs 63 gadiem bija augstāks (35,7%). Nozares, kurās visvairāk bija nepieciešamas šīs prasmes, ir izglītības nozare un valsts pārvalde, kurās ir augsts šādu darbinieku īpatsvars. Izglītības nozarē 38,0% un valsts pārvaldē 36,0% no nodarbinātajiem apmācības bija nepieciešamas, bet netika nodrošinātas vai apmācības tika nodrošinātas dažos gadījumos.

Nodarbināto īpatsvars, kas novērtēja apmācību nodrošinājumu par rīku un programmatūru lietošanu, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n= 563

Dīkstāves laiks

Diemžēl daudzās nozarēs nodarbinātie ārkārtējās situācijas laikā atradās dīkstāvē un šo dīkstāves laiku varēja un vajadzēja izmantot tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei. Visbiežāk dīkstāvē esošie nodarbinātie nav pilnveidojuši prasmes tādēļ, ka darba devējs nepiedāvāja šādu iespēju (29,2%), un nodarbinātais pats nespēja izvēlēties jomu, kādā pilnveidoties (16,7%). Savukārt 12,5% dīkstāvē esošajiem nebija motivācijas pilnveidot prasmes un 8,3% kā iemeslu atzīmēja trūkstošo bezmaksas piedāvājumu.

Dīkstāvē esošo nodarbināto iemesli prasmju nepilnveidošanai, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=60

Eurofound dati

Kā liecina 2019. gada Eurofound aptaujas datu salīdzinājums starp Latviju un Eiropas Savienību jautājumā “Kāda ir vissvarīgākā īpašība, pieņemot darbā jaunus darbiniekus?”, 31,0% respondentu Latvijā visbūtiskākās ir kandidāta prasmes darba veikšanai, bet vidējais ES līmenis ir tikai 19,0%. Šie ir visaugstākie rezultāti salīdzinot ar citām dalībvalstīm (Eurofound and Cedefop, 2020). Tāpat minētā pētījuma rezultāti parāda, ka tikai 13,0% respondentu Latvijā ir svarīga kandidāta personība, kas piemērota uzņēmumiem, bet vidējais ES līmenis ir 27,0%. Zemāki rezultāti par Latviju ir tikai Slovākijai un Polijai.

Darbaspēka pārkvalifikāciju, pieaugušo izglītību darba vietās, īpaši dīkstāvē esošiem darbiniekiem, un ārkārtējai situācijai pielāgotu un elastīgu apmācību piedāvājumu analizēja Vidzemes Augstskolas HESPI pētnieces; Vidzemes reģiona fokusgrupu analīzē piedalījās VA maģistra studente Lilita Langovska. Pētījumā tika analizēts tālākizglītības un profesionālās pilnveides piedāvājums Latvijā ārkārtējās situācijas laikā, kurš bija plašs un daudzveidīgs, tomēr gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem trūka vienkopus apkopota, pārskatāma informācija, kas kavēja iesaistīšanos apmācībās.