Rīcības plāns

Lai noskaidrotu, vai uzņēmumi kādā veidā gatavojās ārkārtējai situācijai, viens no jautājumiem, uz kuru nodarbināto aptaujas laikā vajadzēja atbildēt respondentiem, bija par to, vai uzņēmumā tika izstrādāts plāns rīcībai ārkārtējai situācijai (piem., ko darīt, ja kāds nodarbinātais ir COVID-19 pozitīvs, vairāki nodarbinātie neierodas darbā slimības dēļ). Kopumā situācija Latvijā saskaņā ar nodarbināto viedokli ir salīdzinoši laba, jo uz šāda plāna pilnīgu vai daļēju esamību norādīja nedaudz vairāk kā 60% respondentu.

Analizējot tās uzņēmuma grupas, kurās visbiežāk šāds plāns tika izstrādāts, novērojama tendence - jo mazāks uzņēmums, jo retāk šāds plāns ir izstrādāts (uzņēmumos ar 1-5 nodarbinātajiem - 13,6%, uzņēmumos ar 500 un vairāk nodarbinātajiem - 61,0%). Savukārt, ja analizē nozares, tad raksturīga tendence, ka šāds plāns biežāk bija izstrādāts tajās nozarēs, kas ir kritiskas ārkārtējās situācijas laikā, piemēram, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē (63,6%), izglītībā (56,2%), pārtikas ražošanā (55,0%), transportā un uzglabāšanā (66,7%), finanšu un apdrošināšanas darbībās (50,0%)

Nodarbināto viedoklis par to, vai uzņēmumā bija izstrādāts plāns ārkārtējām situācijām, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=1144.

Nodarbināto veselība

Lai noskaidrotu, vai darbs attālināti kaut kādā mērā ietekmē nodarbināto veselību, respondentiem tika uzdoti vairāki jautājumi, t.sk. par sāpēm dažādās ķermeņa daļās, kas ilgākas par 3 dienām, par to, vai acis ir nogurušas, apsārtušas, kā arī par to, vai nodarbinātie ārkārtējās situācijas laikā ir izjutuši trauksmi un nemieru. Attiecībā uz sāpēm, kas ir raksturīga balsta un kustību sistēmu slimību sūdzība, jāatzīmē, ka biežāk sāpes, kas ilgākas par 3 dienām, norādīja cilvēki, kas agrāk nebija strādājuši attālināti. 

Nodarbināto īpatsvars ar nogurušām, apsārtušām acīm, kas strādāja attālināti, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=426

Nodarbināto īpatsvars ar trauksmi (nemieru), kas strādāja attālināti, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=426

Atbalsts nodarbinātajiem

Lai noskaidrotu nodarbināto viedokli par darba devēju īstenotajiem pasākumiem darba vietās uzņēmumos uz vietas, viņi tika lūgti raksturot 17 dažādus pasākumus, kuri īstenoti ar mērķi samazināt vai novērt COVID-19 vīrusa izplatīšanos darba vietās. Kopumā visbiežāk minētais pasākums ir bijis papildus dezinfekcijas un mazgāšanas līdzekļu iegāde, uz ko norādījuši 84,1% respondentu, bet visretāk tika identificēti riska COVID-19 grupu nodarbinātie, un viņiem tika piedāvāti īpaši nosacījumi (hroniski slimie nodarbinātie, nodarbinātie, kas vecāki par 55 gadiem). Šādu atbildi sniedz tikai 17,9% no aptaujātajiem.

Lai noskaidrotu, kādu atbalstu darba devēji sniedza saviem nodarbinātajiem, kas strādāja attālināti, nodarbinātie aptaujas laikā tika lūgti raksturot situāciju attiecībā uz viņu darba devēja veiktajiem pasākumiem. Kopumā visbiežāk nodarbinātie norādīja, ka darba devējs ir sniedzis IT atbalstu, lai pielāgotu datoru strādāt attālināti. Šāds atbalsts sevī ietver gan drošas piekļuves izveidi dažādiem dokumentiem un datubāzēm, kas izvietotas uz uzņēmuma serveriem vai “mākoņos”, attālinātu sanāksmju organizēšanas rīkiem utt. Kopumā šādu atbalstu ir norādījuši 61,1% respondentu, bet vēl 10,8% norādīja, ka ir saņēmuši daļēju šādu atbalstu.

Nodarbināto viedoklis par to, kādus pasākumus darba devējs veica un kādā apmērā, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=1145

Darba vietas ergonomika

Tiem nodarbinātajiem, kas veica darbu attālināti, tika uzdots jautājums par to, vai viņu darba vieta ārkārtējās situācijas laikā bija ergonomiska. Lai gan kopumā situācija ar darba vietas ergonomiskumu ir apmierinoša, jo nedaudz vairāk kā 60% respondentu norādīja, ka darba vieta jau bija ergonomiska pirms ārkārtējās situācijas vai viņi to tādu izveidoja tās laikā, tomēr aptuveni trešā daļa respondentu norādīja, ka tā bijusi vai nu daļēji piemērota vai pilnībā nepiemērota. 

Nodarbināto īpatsvars, kas raksturoja, vai viņu attālinātā darba vieta bija ergonomiska, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=563

Izdevumu kompensēšana

Analizējot nodarbināto aptaujas datus attiecībā uz izdevumu kompensāciju, tikai neliels respondentu īpatsvars norādīja, ka tas ir ticis darīts daļēji vai pilnībā. Vairums respondentu atbilžu atbilst vienai no šādu atbilžu grupām - tas bija nepieciešams, bet netika darīts (43,0%), un nebija nepieciešams un netika darīts (47,6%).

Nodarbināto īpatsvars, kas strādāja attālināti atkarībā no izdevumu kompensēšanas, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=563

Darba devēja lomu drošas darba vides nodrošināšanā uz vietas un, veicot attālināto darbu, analizēja pētnieku grupa no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta asociētā profesora Ivara Vanadziņa vadībā. 

 .