Attālinātais darbs

Vairāku pētījumu dati liecina, ka Latvijā COVID-19 pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija vairāk skārusi nodarbinātos, līdz ar to darba devējiem būtu jāsniedz saviem darbiniekiem lielāks atbalsts – gan attālināta darba organizēšanā (piemēram, nodrošinot iespēju brīvi plānot savu darba laiku, ieviest izmaiņas darba grafikā, kas ļauj apvienot darba pienākumus un mājsaimniecības pienākumus), gan psihoemocionālā atbalsta sniegšanā.

Termins “Darba aizsardzības likumā”

Atbalsts attālinātā darba nodrošināšanā

Ārkārtējās situācijas laikā pieauga nepieciešamība pēc papildus zināšanām un prasmēm, kā veikt darbu attālināti savā profesijā. Nodarbināto aptaujas rezultāti liecina, ka 24,8% respondentu tas bija nepieciešams, bet nebija nodrošināts no darba devēja puses vai bija nodrošināts tikai dažos gadījumos, t.sk., vecuma grupā 18-24 tādu bija vismazāk (7,7%), bet vecuma grupā 63+ tādu bija 35,7%

Nodarbināto īpatsvars, kas tika apmācīti, kā veikt darbu attālināti savā profesijā, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n= 563

Vadītāju apmācības par attālināto darbu

Analizējot atbildes uz jautājumu par vadītāju apmācību īpaši jāizceļ divi aspekti. Kopumā vairāk kā trešajai daļai respondentu ir bijis grūti novērtēt, vai viņu vadītājs ir apmācīts šajā jautājumā, kas liecina par nepietiekamu informācijas apmaiņu uzņēmumā. Tāpat domājams, ka izvēlētos atbildi “Nebija nepieciešams un netika nodrošināts”, respondenti ir subjektīvi vērtējuši savu sajūtu par to, vai viņu vadītājiem ir nepieciešams papildus prasmes nodarbināto vadīšanā attālināti. Faktiski redzams, ka par aptuveni 10% vairāk respondentu uzskata, ka šāda apmācība būtu noderējusi.

Nodarbināto īpatsvars, kuru vadītājus apmācīja par darbu vadīšanu attālināti, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=563

Attālinātie saliedēšanās pasākumi

Aptaujas datu analīze rāda, ka ārkārtējās situācijas laikā 31,1% nodarbināto kolektīvam netika organizēti attālinātie saliedēšanas pasākumi (kopīgas brokastis, pusdienas, spēles u.c.). Ja netika organizēti saliedēšanās pasākumi, tad trauksmi (nemieru) norādīja 48,0% respondentu, kas pirms ārkārtējās situācijas strādāja attālināti, un 60,0% respondentu, kas uzsāka strādāt attālināti ārkārtējās situācijas laikā.

Tādējādi, ja darba devējam jāizvēlas, kādā secībā īstenot preventīvos pasākumus trauksmes un nemiera samazināšanai, tad tie būtu jāsāk ar pašu nodarbināto apmācību, kā samazināt stresu, tad jāapmāca vadītāji par attālinātā darba organizēšanu, par to informējot arī nodarbinātos, un tad jāīsteno attālinātie nodarbināto saliedēšanās pasākumi. Ja nepieciešams izvēlēties riska grupas, kurām pirmajām sniegt atbalstošus pasākumus stresa samazināšanai, tad tās ir sievietes un nodarbinātie, kuriem ir bērni līdz 18 gadu vecumam.

Nodarbināto īpatsvars, kam tika organizēti attālinātie saliedēšanas pasākumi, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=563

Darba un privātās dzīves līdzsvars

Aptaujas dati liecina, ka tikai trešdaļa (33,4%) attālinātā darba veicēju atzīmēja, ka līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi nemainījās, veicot attālināto darbu COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā. 30,2% attālinātā darba veicēju atzīmēja, ka ārkārtējās situācijas laikā līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi pasliktinājās, turpretim 27,4% atbildēja, ka līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi uzlabojās.

Attālinātais darbs zinātniskajos un praktiskajos pētījumos tiek minēts kā viens no rīkiem darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, tomēr jāņem vērā, ka COVID-19 ārkārtas situācijā nodarbinātajiem, kuru ģimenēs ir nepilngadīgi bērni, mainījās privātās dzīves ikdiena, pienākumi un laika sadalījums. Ņemot vērā, ka ārkārtējā situācija ir veicinājusi attālinātā darba izmantošanu, kam ir tendence pieaugt, ir būtiski sekmēt/nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru nodarbinātajiem, neatkarīgi no nodarbinātības veida un darba laika formas.  

Nodarbināto īpatsvars, kas novērtēja attālinātā darba ietekmi uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, %.

Bāze: nodarbināto aptauja, n=563

Iespēja atvienoties no digitālajām ierīcēm ārpus darba laika

68,2% attālinātā darba veicēju norādīja, ka viņiem ir svarīga iespēja atvienoties no digitālajām ierīcēm ārpus darba laika (kad ir paveikti uzdotie darba uzdevumi). Ir jāatzīmē, ka sievietēm ir svarīgāk nekā vīriešiem, lai šī iespēja tiktu nodrošināta - apstiprinoši atbildēja 70,6% sieviešu un 62,0% vīriešu.

Tendence liecina, ka iespēja atvienoties no digitālajām ierīcēm visvairāk ir svarīga gados jauniem respondentiem, sasniedzot maksimālo īpatsvaru 84,6% respondentu vecuma grupā 18-24 gadi.

Nodarbināto īpatsvars, kam ir svarīgi atvienoties no digitālajām ierīcēm ārpus darba laika/ pēc tam, kad ir paveikti uzdotie darba uzdevumi, %.

Ieguvumi un zaudējumi no attālinātā darba

Atbildot uz šo jautājumu, respondentiem bija iespēja izvēlēties vairākus atbildes variantus. Kopumā tika saņemtas 3071 atbildes par ieguvumiem un 1267 atbildes par zaudējumiem, strādājot attālināti.

Kopumā sabiedrības nodarbinātā daļa vairāk atzīmē ieguvumus, ko sniedz attālinātais darbs. Tas ir būtisks pamatojums tam, lai sekmētu attālinātā darba kā vienas no oficiāli izmantojamām darba formām ieviešanu Latvijas tautsaimniecībā arī turpmāk.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pētnieku mērķis bija izvērtēt COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu perioda ietekmi uz nodarbinātības formu izmaiņām un nodarbināto spējām apvienot darba pienākumus ar privāto dzīvi dažādos griezumos (nodarbināto dzimums, vecums, dzīves reģions, bērnu līdz 18 g.v. esamība mājsaimniecībā, ieņemamais amats, uzņēmuma darbības nozare u.c.), identificēt nodarbināto darba un privātās dzīves līdzsvaru veicinošos un kavējošs faktorus kā no nodarbināto, tā arī no darba devēju puses. Tāpat pētījuma ietvaros tika izvērtēta darba devēju loma nodarbināto, tai skaitā attālinātā darba veicēju līdzsvara starp darbu un privāto dzīvi veicināšanā, ņemot vērā, ka COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā lielākai daļai nodarbināto bija nepieciešams vienlaicīgi veikt gan darba pienākumus, gan rūpēties par ģimeni.